Kategorija: Deju kursi iesācējiem
Ļoti daudzi cilvēki gribētu iemācīties dejot, taču līdz pirmajai nodarbībai tā arī netiek. Ne tāpēc, ka neinteresētu deja, mūzika vai skaista kopīga aktivitāte, bet gan tāpēc, ka galvā jau iepriekš ir izveidojies viens liels jautājums – ko darīt, ja man nesanāks?
Šī sajūta ir daudz biežāka, nekā varētu šķist. Kādam liekas, ka viņam nav ritma izjūtas. Kāds uztraucas, ka grupā visi pārējie būs labāki. Kāds baidās, ka nesapratīs pasniedzēja skaidrojumu vai ka partnerim viss sanāks ātrāk. Un tad dejošana, kurai patiesībā vajadzētu būt patīkamai un skaistai pieredzei, jau pirms pirmās nodarbības kļūst par nelielu pārbaudījumu.
Tieši tāpēc iesācēju deju kurss ir veidots tā, lai cilvēks varētu sākt no pašiem pamatiem, bez iepriekšējas pieredzes un bez sajūtas, ka viņam jau kaut kas būtu jāmāk. Deju zālē nav jāierodas kā dejotājam. Deju zālē ir jāierodas kā cilvēkam, kurš ir gatavs pamēģināt, paklausīties, pasmieties par sevi un soli pa solim saprast, ka dejošana nav tik sarežģīta, kā sākumā šķiet.
1. Ar kādu domu iet uz pirmo nodarbību?
Uz pirmo nodarbību nevajadzētu iet ar domu, ka viss ir jāizdara pareizi jau pirmajās minūtēs. Tas nav ne sacensību laukums, ne eksāmens, ne vieta, kur kāds vērtē katru jūsu soli. Tā ir mācību vide, kur galvenais uzdevums ir saprast pašus pamatus un pierast pie jaunas sajūtas ķermenī.
Dejošana iesācējiem sākumā bieži šķiet neērta tieši tāpēc, ka ķermenim tiek prasīts darīt kaut ko jaunu. Solis, ritms, partneris, roku pozīcija, virziens telpā – tas viss sākumā var likties daudz. Taču tas nenozīmē, ka cilvēks nemāk dejot. Tas nozīmē tikai to, ka viņš vēl nav pieradis.
Ļoti svarīgi ir atļaut sev mācīties. Nevis gaidīt no sevis ideālu rezultātu, bet pieņemt, ka sākumā kaut kas var sajukt, kāds solis var aiziet nepareizā virzienā un ritms var pazust. Tas ir pilnīgi normāli. Dejot iemācās tieši caur mēģināšanu, atkārtošanu un kļūdām, nevis caur perfekti izpildītu pirmo nodarbību.
Bieži cilvēki domā, ka dejošana ir talants, kas vai nu ir, vai nav. Patiesībā dejošana ir prasme. Un prasmes var iemācīties. Kādam tas notiek ātrāk, kādam lēnāk, bet ar pareizu pieeju un pacietību pamatus var apgūt ikviens.
2. Nav jākaunas, ja kaut ko nesaprotat uzreiz.
Katrs cilvēks informāciju uztver citādāk. Tas ir viens no svarīgākajiem punktiem, ko vajadzētu saprast, pirms sākt dejot grupā. Tas, ka jums kaut kas nav skaidrs pēc pirmā paskaidrojuma, nenozīmē, ka jūs to nevarat iemācīties. Iespējams, jums vienkārši ir vajadzīgs cits skaidrojuma veids.
Ir cilvēki, kuri vislabāk mācās skatoties. Viņiem pietiek redzēt, kā pasniedzējs nodejo soļus, un viņi var mēģināt tos atkārtot. Šiem cilvēkiem bieži palīdz vizuāls piemērs – redzēt virzienu, ķermeņa kustību un kopējo dejas plūdumu.
Ir cilvēki, kuriem ir svarīgi visu kārtīgi izstāstīt. Viņiem vajag saprast, ar kuru kāju sākt, uz kuru skaitu likt soli, kā mainās svars un kāpēc kustība notiek tieši tā. Šādiem cilvēkiem detaļas dod drošības sajūtu. Kad galvā viss kļūst loģisks, arī ķermenis sāk kustēties daudz brīvāk.
Un ir cilvēki, kuri vislabāk saprot darot. Viņiem var daudz rādīt un stāstīt, bet īstā sapratne rodas tikai tad, kad pasniedzējs ar viņiem nodejo, palīdz sajust ritmu, virzienu vai partnera vadīšanu. Tajā brīdī ķermenis pats sāk saprast, kas ir jādara.
Tieši tāpēc nodarbībās nav jākaunas jautāt. Ja kaut kas nav skaidrs, droši var palūgt pasniedzējam paskaidrot vēlreiz vai citādāk. Var pajautāt, vai viņš var parādīt lēnāk. Var palūgt nodejot kopā. Var teikt, ka ar vārdiem vēl nav līdz galam skaidrs un vajag sajust kustību praksē.
Pasniedzēja uzdevums nav tikai parādīt soļus grupas priekšā. Pasniedzēja uzdevums ir palīdzēt katram atrast veidu, kā konkrēto kustību saprast. Tāpēc nav jādomā, ka ar jautājumiem jūs traucējat nodarbību. Tieši otrādi – jautājumi bieži palīdz ne tikai jums, bet arī citiem grupā, kuri, iespējams, domā tieši to pašu, tikai vēl nav uzdrošinājušies pajautāt.
3. Grupā nav jāsacenšas ar citiem
Stresam, raizēm un dzīves atbildībām deju zālē vieta neatrodas. Dej
Viens no lielākajiem satraukuma iemesliem iesācēju grupās ir salīdzināšana. Cilvēks paskatās pa labi, paskatās pa kreisi un sāk domāt, ka kādam sanāk labāk, kāds ātrāk saprot, kāds jau atceras kombināciju, kamēr pašam vēl jūk pirmais solis.
Taču deju nodarbībās nav jāskrien līdzi citiem. Ik īpaši iesācēju kursā galvenais nav pēc iespējas ātrāk iemācīties pēc iespējas vairāk figūru. Galvenais ir saprast pamatus tā, lai uz tiem vēlāk varētu droši būvēt visu pārējo.
Vienmēr grupā būs kāds, kurš gribēs iet ātrāk uz priekšu. Un vienmēr būs kāds, kuram gribēsies vēlreiz atkārtot iepriekšējo. Tas ir normāli, jo cilvēki mācās dažādos tempos. Tāpēc nevajag uztvert grupu kā mērauklu savām spējām. Jūsu progress ir jūsu progress.
Ja pasniedzējs rāda nākamos soļus, tas nenozīmē, ka jums obligāti tie uzreiz ir jāapgūst pilnībā. Dažreiz daudz vērtīgāk ir palikt pie pamata soļa un izdarīt to kārtīgi, nekā steigties tālāk ar sajūtu, ka nekas īsti nav nostiprinājies. Dejošanā pamati ir ļoti svarīgi. Ja cilvēks saprot ritmu, svara pārnešanu, vadīšanu un sekošanu, tad nākamās figūras vēlāk nāk daudz vieglāk.
Tas ir līdzīgi kā būvējot māju. Ja pamati ir stabili, tad uz tiem var būvēt arvien vairāk. Bet, ja pamati ir sasteigti, tad katrs nākamais solis kļūst grūtāks, jo ķermenim nav skaidrs, uz kā balstīties. Dejošanā tieši tas pats – jo labāk jūs sapratīsiet pašus vienkāršākos soļus, jo ātrāk vēlāk varēsiet apgūt sarežģītākas kustības.
Tāpēc, ja nodarbībā jūtat, ka gribat vēlreiz nostiprināt iepriekšējo, tas ir pilnīgi pareizi. Nav jākaunas palikt pie pamatiem. Pat pieredzējuši dejotāji visu laiku atgriežas pie pamatiem, jo tieši tur slēpjas dejas kvalitāte.
4. Kļūdas ir daļa no mācīšanās.
Neviens cilvēks neiemācās dejot, nepieļaujot kļūdas. Kļūdas ir normāla un vajadzīga mācību procesa daļa. Ja sajūk soļi, tas nenozīmē, ka kaut kas ir slikti. Tas nozīmē, ka ķermenis mēģina saprast jaunu informāciju.
Dažreiz cilvēki tik ļoti baidās kļūdīties, ka kļūst saspringti un vairs nevar brīvi kustēties. Bet deja prasa tieši pretējo – nedaudz atbrīvoties, uzticēties procesam un ļaut ķermenim pamazām pierast. Jo vairāk cilvēks sev atļauj mēģināt, jo ātrāk rodas pārliecība.
Arī grupā citi cilvēki visbiežāk ir aizņemti ar saviem soļiem, nevis vēro, kā sanāk jums. Katram ir savs uzdevums, savas domas un savs nelielais satraukums. Tāpēc sajūta, ka visi skatās tikai uz jums, parasti ir daudz lielāka galvā nekā realitātē.
Deju zālē nav jābūt perfektam. Tur ir jābūt klātesošam un gatavam mācīties.
5. 6 nodarbību kurss ir sākums, kas dod pārliecību
Iesācēju kurss nav domāts tam, lai sešu nedēļu laikā cilvēks kļūtu par profesionālu dejotāju. Tas ir domāts tam, lai dotu skaidru, saprotamu un drošu sākumu. Lai cilvēks saprot, kā darbojas pāru deja, kā sadzirdēt ritmu, kā sadarboties ar partneri un kā justies drošāk uz deju grīdas.
Pēc pirmajām nodarbībām bieži pazūd pats lielākais satraukums, jo cilvēks saprot, ka viss ir daudz vienkāršāk un draudzīgāk, nekā bija iedomājies. Soli pa solim rodas sajūta, ka ķermenis sāk klausīt, partneri kļūst vieglāk saprast un mūzika vairs nešķiet tik sarežģīta.
Un pats svarīgākais – deja sāk sagādāt prieku. Jo brīdī, kad pazūd bailes kļūdīties, parādās vieta īstajai dejas sajūtai. Tad vairs nav jādomā tikai par to, kur likt kāju. Var sākt izbaudīt mūziku, partneri un kopīgo kustību.
Ja jums šķiet, ka dejot nesanāks, iespējams, tieši iesācēju kurss ir labākā vieta, kur pārliecināties par pretējo. Ne tāpēc, ka viss būs perfekti uzreiz, bet tāpēc, ka jūs redzēsiet, ka dejot var iemācīties. Ar pacietību, pareizu skaidrojumu un vidi, kurā nav jābaidās jautāt.
Dejošana nav par to, kurš grupā iemācās visātrāk. Dejošana ir par procesu, kurā cilvēks soli pa solim kļūst drošāks, brīvāks un pārliecinātāks par sevi. Un dažreiz tieši pirmais solis uz deju zāli ir pats svarīgākais solis visā šajā ceļā.